Vārds Egļava man neko nenozīmēja līdz laikam,kad kā Latvijas lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes 4. Kursa studentu mani nosūtīja ražošanas praksē uz Žīguru MRS. Mācījos Akadēmijā ar Žīguru MRS norīkojumu, tas nozīmēja, ka pēc studijām, darbā atgriezīšos Žīguru MRS. Līdz Akadēmijai ar mežsaimniecību saistīts biju ļoti maz, nepārzināju mežniecības un tur strādājošos, taču cerēju, ka praksi pavadīšu Kupravas mežniecībā kura atradās aptuveni 2 km no tēva mājām. Kad ierados MRS kantorī, direktors Aivars Vanags un galvenais inženieris Kazimirs Šļakota , savā starpā sprieda ,kur mani norīkot prakses veikšanai. Tika nolemts, ka nākošajā dienā man tiks paziņota prakses vieta . Liels bija mans izbrīns, kad izdzirdēju - Egļavas mežniecība. Ne mazākās saprašanas kur tas ir. Galvenais inženieris Kazimirs Šļakota ar Ņivu mani uz turieni aizveda. Egļavas mežniecība no tēva mājām atradās aptuveni 13 Km, tomēr viss man te bija svešs. Mežniecības kantoris likās padrūms un nedaudz nolaists. Kantorī nevienu nesastapām, kaut arī bija pirmdiena. Izrādījās, ka sestdien bija notikušas Jura un Ilzes Pitkeviču kāzas, kuri dzīvoja blakus mājā un svinības protams turpinājās. Prakses sakarā bija vēl kāds pārsteigums – mani nozīmēja par Egļavas mežniecības priekšnieku. Zaļu Jelgavas studentu par mežniecības priekšnieku... Nākošajā dienā jau ar tēva motorolleru ierados darbā. Mežniecībā jauno notikumu, protams, visi zināja. Pirmā satikšanās bija tāda neveikla. Es tomēr biju svešinieks. Priekšnieka kabinetā kaut ko dīdījos, iecirkņu meistari arī tādi ne savā ādā, bija arī kādi strādnieki. Pirmais pie manis pienāca priekšnieka vietnieks Tarasovs Joahims. Gados viņš bija pats pieredzējušākais. Joahims jautāja – no kurienes tad Jūs būtu? Sāku stāstīt, ka aiz Kupravas uz Liepnas pusi kādus trīs kilometrus esmu dzimis un audzis. Neveiklā situācija pēkšņi pārtrūka ar spēcīgu saucienu – sovs! Vēlāk ne vienu reizi tiku pārdomājis šo Joahima jautājumu – viņš darba jautājumos un kur nu vēl personīgos, bija ļoti kautrīgs. Nekavējoties tika turpinātas Jura un Ilzes kāzu svinības. Pats Juris dalīja alu, viņš bija ļoti labs ne tikai kokvedēja automašīnas “zaķīša” šoferis, bet arī alus meistars.
Ne prātā nevarēja ienākt, ka vēl pēc gada, jau pēc Akadēmijas pabeigšanas, mani norīkoja darbā nu jau pastāvīgi par Žīguru MRS Egļavas mežniecības priekšnieku. Te bija mana pirmā dzīves skola gan praktiskajos mežsaimniecības jautājumos, gan savstarpējās attiecībās ar padotajiem ar priekšniekiem. Kaut arī MRS sistēmā nostrādāju tikai piecus gadus, tas bija ļoti nozīmīgs laiks, kura laikā apliecinājās mežsaimniecības fakultātes dārzā uz akmens metāla lējumā redzamie vārdi – Kas mīl mežu ,tas mīl savu dzimteni.
Uzdodot jautājumu – ar ko jūs visvairāk raksturotu Latgales dabu? – visbiežāk dzird atbildi – Latgalē ir daudz ezeru un bieži paugurains reljefs. Latvijā tāds ir vispopulārākais priekšstats par Latgali. Mūsu pusē ir pavisam savādāk – ezeru mums maz, reljefs diezgan līdzens, toties varam lepoties ar mežiem un purviem. Mežsaimniecībai ir bijusi liela loma resursu saprātīgā izmantošanā, saglabāšanā un pavairošanā. Mežniecība – bija vissvarīgākā struktūra saimniecisko, apsardzības, aizsardzības pasākumu organizēšanā. Savā laikā to skaits mūsu valstī bija > 350. Varētu būt ap 1919.gadu, kad Latvijas meža pārvaldes struktūrā parādījās Egļavas mežniecība. Vēstures ceļos tai bijusi nozīmīga loma vietējo iedzīvotāju darba un iztikas nodrošināšanā, vietējo iedzīvotāju malkas un lietkoksnes vajadzību apmierināšanai, tajā dažādu rangu meža pārvaldes amatos strādājuši dedzīgi meža draugi. No 2005 gada novembra ir savādāk. Šajā mājaslapā uzzināsiet par Egļavas mežniecības vēsturi, te strādājušajiem meža nozares profesionāļiem, kas te notiek pašlaik, kā ir tagad.
Laikam jau patiesi izrādījušies uz akmens pie Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātes bronzā atlietie vārdi, - kas mīl mežu, tas mīl savu dzimteni.
2015.gadā uzplaiksnīja atziņa, ka Egļavas mežniecībai nosaukums dots atvasinot no Latvijā otrās vērtīgākās koku sugas Egles nosaukuma, arī ciemam tāds pats nosaukums. Gandrīz visa savāktā informācija ņemta tikai no man pieejamās literatūras.Maz kas ir ņemts no interneta.
Paralēli meža un vietējās kultūrvēstures krājumam, ir iespēja izmantot naktsmājas un visu ar lauku un meža vidi saistīto.
Bilde uzņemta LLA MSF 1982.g. izlaiduma dienā. Esmu labajā pusē, kreisajā pusē mans istabiņas un kursa biedrs Arvīds Ozoliņš no Dagdas puses.
