Darbojoties ar mājas lapas izveidošanu, radās jautājums – kāpēc šāds nosaukums mežniecībai? No pirmā acu uzmetiena viss kārtībā mežniecībai – koka vārds. Tad sāku atmiņā atsaukt arī citu mežniecību nosaukumus ar koku vārdiem. Nekā – atcerēties nevaru. Ņēmu talkā vēl padomju laikos izdotās meža-grāmatas – neliela formāta ikgadējus izdevumus, kurās ir viss nozares personālsastāvs. Lūk kādi pārsteidzoši dati!
No 207 mežniecībām tikai 15 nosaukumi saistīti ar mežsaimniecības terminoloģiju. Kā tā? Mežinieki visos laikos bijuši Latvijas patrioti, kāpēc nosaukumos nav ar mežu saistītu vārdu? Laikam gan mežniecību nosaukumi radušies no tās vietas, kur atrodas kantoris. Bet Egļava? Mežniecības pirmsākumos kantoris atradās Egļavas ciemā lielceļa Viļaka – Balvi malā. Pašreizējā vietā tas ir tikai no pašiem pirmajiem pēckara gadiem. Tātad arī šī Egļavas mežniecības nosaukums tomēr radies no kantora atrašanās vietas, kaut neapšaubāmi egļu audžu pārsvars te ir raksturīgs. Pirmajās reizēs, kad ieraudzīju mežniecības mežaudžu plānu, biju ļoti pārsteigts no tā valdošās krāsas – vidēja vecuma un pieaugušu egļu audžu krāsas mežaudžu plānos.
Paskatoties Latvijas laika virsmežniecību nosaukumus no 85 virsmežniecībām, tikai trijām Kurzemē – Bebrenes, Bērzslīpeles un Elkšņu, nosaukums saistīts ar mežu, bet no visām 379 mežniecībām, 32 nosaukums atbilst mežsaimniecības terminiem, bet koku nosaukumi bija šādām mežniecībām:
Virsmežniecība |
Mežniecība |
---|---|
Bebrenes |
Eglaines |
Cēsu |
Liepas |
Dundagas |
Priedaines |
Dzērbenes |
Sērmūkšu |
Jēkabpils |
Ābeļu |
Liepnas |
Eglaines |
Slates |
Elkšņu |
Smiltenes |
Vīksnas |
Viļakas |
Egļavas |
Citāds skats bija virsmežniecību un mežniecību adresēs, tur gan mežam tuvi nosaukumi ir bieži sastopami. Daži piemēri: Mežsētas; Mežgravas; Oši; Stirnas; Blīgznas; Mežvidi; Dzilnas; Slokas; Bārbeles u.tml.
Latvijas mežu statistika I IV 1935. – 31 III 1936.g.
Mežu darbinieka kalendārs 1940.